Ceļā uz Eiropas līmeņa izglītības un zinātnes centru: Dabas māja

Ceļā uz Eiropas līmeņa izglītības un zinātnes centru: Dabas māja

LU Akadēmiskais centrs Torņakalnā top par vienu no modernākajiem izglītības un zinātnes centriem Eiropā, un kompleksa pirmajā ēkā – Dabas mājā – studijas un pētniecība notiek jau vairākus gadus. Tās plašajās, modernajās un tehnoloģijām nodrošinātajās telpās studē tie, kuri apgūst, bioloģiju, ķīmiju, ģeogrāfiju, vides zinātni un ģeoloģiju. Kopumā Dabas mājā ir vairāk nekā 30 laboratoriju, un septītajā stāvā izbūvēts viens no LU lepnumiem – modernākā pētniecībai paredzētā siltumnīca Baltijas valstīs, kur studenti un zinātnieki veic eksperimentus augu zinātnē.

Ļoti laba izglītība un plašas iespējas

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) vadošais pētnieks, docents Māris Krievāns ir viens no pirmās latviešu polārpētnieku ekspedīcijas dalībniekiem Antarktīdā, kurš šī gada sākumā piektajā lielākajā kontinentā uzturējās 47 dienas.“Antarktīda apžilbina ar plašumu un dabas varenību. Paraugoties uz ievākto datu daudzumu, šķiet, izdarīts ir pārcilvēcisks darbs, tomēr, esot uz ledāja un paceļot acis pret horizontu, saproti, ka ir vairāk neizzinātā nekā izzinātā,” atzīst M. Krievāns.

Ģeologi pētīja Antarktīdas pussalas un Argentīnas arhipelāga salu ledājus, to uzbūvi, biezumu un izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā. “Mani interesē izpētīt ko neatklātu un būt vietās, kur neviens cilvēks nav gājis kādus 30 gadus vai pat nekad tur nav spēris savu kāju. Tas ir ne tikai piedzīvojums, bet iespēja izzināt ko jaunu un par to pastāstīt arī citiem,” saka M. Krievāns. Antarktīda ik pa brīdim ar neprognozējamiem laikapstākļiem parādījusi savu īsto raksturu, par ko atgādinot vietām uzstādītie piemiņas krusti pētniekiem, kuri nav novērtējuši tās bardzību.

Ikdienā Māris nodarbojas ar inženierģeoloģiskajiem pētījumiem un mūsdienu ledāju izpēti, un pasniedzēja darbā savas zināšanas tālāk nodod arī studentiem. “Akadēmiskajā centrā, kas ir Eiropas līmeņa augstskolai atbilstošs, var iegūt ļoti labu izglītību,” norāda pētnieks. Plašās un gaišās telpas, iespēja apmeklēt bibliotēku 24 stundas diennaktī un praktiski darboties modernajās laboratorijās gandrīz jebkurā laikā ir tikai daži no tā ieguvumiem.

“Ģeoloģiju nāk studēt tie, kuriem interesē dabas procesi – kā, piemēram, veidojas kalni, zemestrīces, vulkāni,” stāsta pasniedzējs. “Lielākais ieguvums studentiem ir zināšanas par derīgajiem izrakteņiem Latvijas teritorijā, pazemes ūdeņiem, inženierģeoloģiju – kā, piemēram, pētīt gruntis, lai varētu droši būvēt ēkas. Paleontologi savukārt apgūst dažādas fosīlijas, izmirušu dzīvnieku sugas, aptverot ļoti plašu zināšanu spektru.”

Pasaules līmeņa iekārtas

Dabas mājā ir moderns aprīkojums, ko studenti un zinātnieki izmanto dažādos pētījumos. M. Krievāns stāsta, ka ar vienu no pasaules līmeņa iekārtām, piemēram, iespējams noskaidrot pazemes ūdeņu vecumu un kvalitāti. Savukārt ģeogrāfi plašajās laboratorijās nodarbojas arī ar kūdras pētījumiem un ir radījuši daudzus jaunus produktus un patentus no dabā esošiem elementiem. “Inovācijas arī pašam pasniedzējam ļauj ne tikai interesanti un zinātniski studentiem pastāstīt, bet arī palīdzēt viņiem saprast, kur šīs zināšanas var reāli izmantot dzīvē,” saka ģeologs. Svarīgi, ka praktiskā sadarbība ar ģeogrāfiem, ķīmiķiem un citu nozaru pārstāvjiem, ļauj attīstīt kopīgus starpnozaru pētījumus. Arī uzņēmēji sadarbojas ar LU zinātniekiem un vēlas, lai viņi izpētītu, piemēram, kā, veicot izmaiņas dažādu materiālu sastāvā, iespējams iegūt lielāku to pievienoto vērtību.

 

Spožas idejas pie kafijas krūzes

ĢZZF doktorantu Jāni Bikši interesē pazemes ūdeņi, un savos pētījumos viņš analīzē ģeoķīmisko procesu likumsakarības, kā arī lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz gruntsūdeņiem. Tā kā Dabas mājā dažādu zinātņu nozaru pārstāvji ikdienā ir vienuviet, sarunas ar kolēģiem, piemēram, pie kafijas krūzes viņam ļāvušas piedzīvot brīžus, kad kopīgi rodas lieliskas pētījumu ieceres.

“Daudzu ideju īstenošanu ir veicinājis tieši tas, ka visi kolēģi darbojamies vienkopus – atliek tikai paspert pāris soļus, lai satiktos,” stāsta Jānis. Viens no ciešās sadarbības ieguvumiem ir arī viņa dalība starptautiskā iniciatīvā, kurā tiek pētītas CO2izmešu emisijas no ezeriem.

“Mums, ģeologiem, reizēm vajag pētīt iežus skenējošā elektronu mikroskopā. Pateicoties tam, ka Ķīmiskās fizikas institūts, kurā ir šāds instruments, atrodas tepat, to var ātri un ērti izdarīt,” priekšrocības atklāj pētnieks. Dabas mājā ir ne tikai mūsdienīgas laboratorijas, bet arī jaunas iekārtas, kurām iepriekš ĢZZF telpās vienkārši nebija vietas un kuras tagad studenti var izmantot savos pētījumos.